Alana Endrjsa tendences metodes


Diez kālab tā? Varbūt maldos? Dereks Matraverss: — Piekrītu, ka pēdējā laikā mācība par skaisto vairs neatrodas uzmanības centrā. Piecdesmitajos gados mākslas definīcijas meklējumos notika fokusa nobīde: uzmanības centrā vairs nebija objektu vizuāli fiksējamas īpašības, bet gan loma, kādu tie pilda mākslas pasaules apjomīgajā sociālajā institūcijā.

Artūrs Danto, kas rakstīja mazliet vēlāk, apsprieda vizuāli identisku objektu pārus, kur viens no opcijas maksājums ir ir mākslas darbs, savukārt otrs — nē. Viņš apgalvoja, ka atšķirība ir tajā, ka objektam, kurš ir mākslas darbs, piemīt semantiskas Alana Endrjsa tendences metodes — tas ir par kaut ko. Līdz ar to ar skaistumu saistītie jēdzieni vairs netika uzlūkoti par tādiem, kas visādā ziņā ietilpināmi mākslas definīcijā.

Atlantis Atlanta Lemūrieši cilvēki putni. Lemūrieši un atlantieši

Ja definīcijas spēj paust to, Alana Endrjsa tendences metodes ir kādam objektu tipam nozīmīgs, jāsecina, ka skaistums mākslai nav nozīmīgs.

Tomēr zināmas pazīmes liecina, ka interese par skaistumu kā objektam piemītošu īpašību atdzimst no jauna. Te minami divi iemesli. Pirmkārt, šobrīd izskatās, ka visai izteikta kļuvusi interese par Kantu, un līdz ar to vērojami centieni saprast, kā viņš skaidrojis skaistumu. Tā ir ļoti Alana Endrjsa tendences metodes īpašība — nedz objektīva neatrodas pašā objektānedz subjektīva nepiemīt reakcijai.

Otrs iemesls ir tāds, ka pamazām, manuprāt, spēkā pieņemas aizdomas, ka varbūt līdz šim skaistumu esam izpratuši pārāk šaurā nozīmē. Ja skaistuma jēdzienu paplašinām, tam varbūt aizvien vēl ir sakars ar mūsdienu mākslu. Man prātā vairākas iespējas, bet varbūt varat mazliet paskaidrot? Saskaņā ar šo koncepciju objekta skaistums nav atkarīgs ne no tā, kas tas par objektu, ne no morāliem vai sociāliem apsvērumiem. Šādu priekšstatu par skaistumu kultivēja Klements Grīnbergs laikā, kad viņa ietekme bija visspēcīgākā.

Tādējādi, kad mākslas teorētiķi nostājās pret Grīnbergu, Alana Endrjsa tendences metodes šo koncepciju noliedza. Manuprāt, daļēji tāpēc gan skaistums, gan estētika kā tāda mūsdienu Alana Endrjsa tendences metodes un mākslas teorijā nav populāras. Mēs varētu iebilst, ka par skaistiem objektiem atzīstam tādus, kas ir dabas daļa, vai tādus, kas ir skaisti kā mākslas darbi. Šajā gadījumā mūsu spriedumu ietekmē objekta iedaba.

Piemēram, izšūtu zīda ziedu mēs neuzskatīsim par skaistu kā dabas objektu. Skaistuma plašākās izpratnes priekšrocība ir tā, ka spriedums balstās ne tikai uz to, kas dots sajūtās, un tieši tāpēc tajā ir ietilpināms kas tāds, ko sašaurinātais priekšstats ignorē.

Līdz ar to māksliniekiem nevajag domāt, ka par labāku tiks uzskatīta tāda māksla, kas mielo Alana Endrjsa tendences metodes vien.

Atlantis Atlanta Lemūrieši cilvēki putni. Lemūrieši un atlantieši Atlantis Atlanta Lemūrieši cilvēki putni. Lemūrieši un atlantieši Gandrīz visu Zemes tautu leģendās un leģendās ir atsauces uz cilvēkiem ar lielu izaugsmi - milžiem.

Pēc manām domām, ir arī viens trūkums: jo plašāku padarām jēdzienu, jo nabadzīgāka tā nozīme. Tas draud saplūst vienkārši ar jēdzienu par to, ko nozīmē būt labam mākslas darbam vai labam dabas objektam, nevis kalpot kā jēdziens par to, kālab kaut kas būtu uzskatāms par labu esam. Pirmkārt, nevar neievērot antīko problēmu saistībā ar deskriptīvām un preskriptīvām definīcijām, kura atrisināma, pirms vispār sākam prātot par termina nozīmi.

Kā, jūsuprāt, šīs abas tendences izskatās mūsdienu filosofijā? Vismaz angloamerikāņu filosofijā uzmanības centrā ir tieši preskriptīvā koncepcija.

Par spīti visiem tās tikumiem, es domāju, ka ne Kants, ne Hjūms mums nav snieguši labu atbildi uz jautājumu par to, kā tas ir — maldīgi spriest, ka objekts ir skaists. Godīgi sakot, man nešķiet, ka mums te būtu sekmējies labāk. Manuprāt, viens no filosofijas uzdevumiem ir mūsu jēdzienu sakopšana. Tāpēc es nedomāju, ka tai vajadzētu pakļauties kārtībai, saskaņā ar kuru mēs vārdus lietojam ikdienā.

Kants nošķīra Alana Endrjsa tendences metodes no patīkamā. Ja mēs būtu akurātāki, vismaz angļu valodā nošķirtu skaisto no tikai glītā. Kuras tēmas tiek vairāk akcentētas, par ko viskarstāk diskutēts? Un vai ir tādi skaistuma aspekti, par kuriem neviens dīvainā kārtā nemaz nerunā?

Pirmie piemēram, Bads un Levinsons apgalvo, ka tas objektam piemīt reāli: tāda kā spēja vai dispozīcija. Proti, kad mēs objektu dēvējam par skaistu, panākumu noslēpumi binārajās opcijās to Alana Endrjsa tendences metodes Alana Endrjsa tendences metodes, ka tam piemīt kāda īpašība, kas liek mums objektu specifiski pieredzēt.

Viņiem oponē antireālisti, kas domā, ka tādā gadījumā nelaime tā, ka par zemu tiek novērtēta saikne starp pieredzējumu un spriestspēju.

Abiem uzskatiem nākas saskarties ar ļoti nopietnām problēmām. Manuprāt, angloamerikāņu filosofiem grūti nākas izskaidrot skaistā vērtību.

Ja piekrītam, ka būt skaistam ir būtiski vērtīgi, mēs neprotam to izskaidrot tikai ar baudu tās parastajā izpratnē. Tādai baudai jābūt kognitīvi uzlādētai. Tomēr nav viegli rast pārliecinošu izskaidrojumu izziņas un baudas savstarpējām attiecībām. Līdz ar to grūti Alana Endrjsa tendences metodes izskaidrot arī vērtību.

Kāpēc analītiskajai filosofijai Kants šķiet interesants? Angloamerikāņu tradīcijas pārstāvji to lielākoties atzītu par nozīmīgāko ieguldījumu estētikas laukā. Daudzi jaunākās paaudzes filosofi pievēršas tieši Kantam. Ir arī citi nozīmīgi teksti.

Popular Posts

Vai vispār pastāv kaut kas tāds kā analītiskā jeb angloamerikāņu estētika, un vai ir iespējams likt vienlīdzības zīmi starp analītisko un angloamerikāņu estētiku? Kaut vai, atsaucoties uz klasisku piemēru, zināšanas var analizēt kā patiesus, pamatotus uzskatus.

Piecdesmitajos gados Kvains parādīja, ka Alana Endrjsa tendences metodes ir kļūdaina. Šobrīd Kvaina teiktais tiek uzskatīts par vispāratzītu patiesību, tā ka analītiskie filosofi faktiski vai arī gandrīz nav sastopami. Šie cilvēki kopumā izmanto analītisko metodi, bet lielākoties kā līdzekli problēmu skaidrošanai un nevis kā filosofisku metodi.

Līdzās analīzei var manīt arī sava veida atgriešanos pie metafizikas, kā arī empīrisko zinātņu ievērojamu ietekmi. Es domāju, ka angloamerikāņu estētika ir specifiska. Tai raksturīga tendence risināt atsevišķas problēmas izvairoties no grandiozām, visaptverošām teorijām un jēdzienu noskaidrošana.

Šajā ziņā tai veicas visai labi, bet grūtāk iet, piemēram, ar pieredzes raksturojumiem vai vērtību analīzi. Savā ziņā tas ir dabiski, jo tiešām: kā iespējams par Alana Endrjsa tendences metodes ko runāt, ja trūkst zināmas skaidrības par paša lietoto vārdu nozīmi — šāds jautājums šķiet jēgpilns.

Tomēr skaistuma jēdziens ir acīmredzams piemērs faktam, ka filosofi tomēr nevar vienoties par tā nozīmi. Vai varam minēt jelko, ar ko vainagojusies ilgā diskusija par skaisto? Vai ir kāds pozitīvs skaistā raksturojums, ko filosofi varētu piedāvāt tiem, kas runājuši, nesaprazdami lietoto vārdu nozīmi un nav pat pūlējušies jēdzienu analizēt?

Varbūt vienīgais rezultāts ir tas, ka skaistā jēdziens no mākslas kritikas diskursa ir gandrīz pilnībā pazudis? Tomēr uzskatu, ka ietekmēt mākslu un runāt par mākslu filosofija var divējādi. Viens ir patīkamā un skaistā nošķīrums.

Pirmais vienkārši baro mūsu sajūtas, otrs savdabīgā ceļā, kurš grūti aprakstāms, apelē pie intelekta. Tas kritiķiem ļauj nošķirt mākslas darbus, kas skatītāju ne vairāk kā priecē piemēram, atsevišķi Difī darbiun tādus, kas tikai šokē Alana Endrjsa tendences metodes Jaunās britu mākslas pārstāvjino tādiem darbiem, kas mūs skar dziļāk. Labākie kritiķi ievēro šo nošķīrumu — kā piemēru var minēt Roberta Hjū eseju par Baskē.

Otrkārt, filosofu centieni padarīt skaistumu par respektējamu jēdzienu sniedz mākslai iespēju izkļūt no tās pašreizējā neapskaužamā stāvokļa. Nesen es apmeklēju konferenci, kur piedalījās tikai literatūras un mākslas akadēmisko aprindu pārstāvji. Alana Endrjsa tendences metodes, jūs sasaistāt abas problēmas. Es varu iedomāties divus piemērus.

Populāras kategorijas

Viena skaistuma izpratne paredz zināšanas par to, kas nepieciešams, lai skaisto novērtētu, un savā ziņā arī — kādam jābūt objektam, ko mēs dēvējam par skaistu vai neglītu. Droši vien vajag zināt, kādai jāizskatās veselīgai un produktīvai govij, lai noteiktu, vai konkrētā govs ir skaista. Otra izpratne varētu Alana Endrjsa tendences metodes tāda, ka mēs objekta skaistumu varam novērtēt vienīgi tad, ja zinām kādu standartu, konvenciju, varbūt ideālu.

Vai to Jūs saprotat ar skaistuma kognitīvajiem aspektiem un atšķirību starp dažādu fenomenu skaistumu? Un ko šajā gadījumā var darīt estētikas speciālists — aprakstīt konvenciju? Paliksim pie Kanta nošķīruma starp brīvo un atkarīgo skaistumu. Apskatīšu abus. Kants pretstata labpatiku, ko sniedz brīvais skaistums, no tās, ko sagādā patīkamais. Patīkamais ir visai viegli uztverams — bauda, ko sagādā juteklības apmierinājums tātad to spēj izjust arī suns un kaķis.

bystry peļņa Bitcoin

Brīvā skaistuma baudīšana saistās ar izziņu, tomēr zināmā mērā te valda ļoti liela neskaidrība. Parasti domas no pārdzīvojuma iespējams nošķirt. Šo fenomenu es atzīstu, saprotu, ko viņš ar to grib pateikt, tikai nespēju aptvert jēgu. Otrkārt, atkarīgais skaistums. Te mēs objektu atzīstam par skaistu govi, vadoties pēc govju skaistuma standarta. No kurienes cēlies tāds standarts?

Kants piesauc ideālu, kas liek domāt, ka skaista govs ir ideāli funkcionējoša govs.

ooo option izdevniecība

Piekrītu, ka tā nebūt nav vienīgā iespēja. Iespējami arī citi standarta izcelsmes avoti, dažādās kultūrās atšķirīgi.

Spriest, ka objekts ir skaists, vadoties no jēdziena F, ne vienmēr nozīmē, kā nopelnīt naudu papildus darbam objekts ir ideāls F. Vai Jūs manāt līdzīgus procesus?

Un atkal — vai tas kaut kādā ziņā nenozīmē estētikas galu? Vai ir vērts estētikā saglabāt universālisma tendenci? Katrā ziņā Kants tiek bieži pieminēts, kas liek domāt, ka universālo un to, kas specifisks atsevišķai kultūrai, tomēr iespējams apvienot.

opcijas prēmijas noteikšana

Nav šaubu, ka dažādās kultūrās skaistuma izpratne ir atšķirīga. Es uzaugu Dienvidāfrikā, un tur vietējās cilts sievietes mēdza amputēt pusi no kreisās rokas mazā pirkstiņa un darīja to estētisku apsvērumu dēļ. Tomēr pat šis apgalvojums paredz kaut ko universālu, jo tas balstās uz pieņēmumu, ka viņas atzīst estētiskus apsvērumus un vadās pēc tiem.

Īsi un varbūt neprecīzi izsakoties, skaistums varētu būt universāls, lai gan to, ko cilvēki atzīst par skaistu, kultūra, iespējams, konkretizē. Vai jūs te saskatāt alternatīvu estētikai kā mākslas filosofijai? Vai arī jūs interesē kultūras iespaids uz dabas skaistuma uztveri? Varētu formulēt sekojoši. Mākslas skaistumā ietilpst kāds kognitīvs elements — mums ir jāsaprot, uz ko skatāmies.

Šķiet, to ar kādu biznesu var nopelnīt naudu nevar apgalvot par pirmatnējo neskarto dabu. Alans Karlsons tam nepiekrīt, viņš uzskata, ka, lai mēs novērtētu skaisto dabā, mums ir jābūt zinātniskam priekšstatam par to. Tomēr tas šķiet vienkārši aplams un faktiem neatbilstošs apgalvojums. Spriežot pēc iepriekš Alana Endrjsa tendences metodes, es noprotu, ka jūs, iespējams, apšaubītu izteikumu, ka mūsdienās tāda lieta kā pirmatnējā daba vispār pastāv.

Pirmkārt, pirmatnējās dabas jēdziens balstās uz pieņēmumu, ka cilvēka ietekme uz vidi un dabisko ainavu pieder pie pilnīgi citas parādību kategorijas nekā ietekme, ko atstāj sniega lavīna, bifeļu bars vai bebru ģimene.

Endrjū Pitchfork - efektīvs grafiskais instruments | R emuārs - RoboForex

Ja mēs atzīstam šādu nošķīrumu par jēgpilnu, tiešām iespējams runāt par pirmatnēju dabu. Bet tādā gadījumā mēs nonākam pie otra pieņēmuma, proti, ka pirmatnēja daba ir kaut kur tur ārpusē un nevis mūsu prātā. Iespējams, ka pastāv cilvēki, kas šādu nošķīrumu neuztver.

Vai šie nezinātāji bauda dabas skaistumu? Diemžēl grūti atrast kādu, kam pajautāt. Ne es, ne jūs tādi neesam. Tā ka es nevaru pateikt, vai es spētu baudīt pirmatnējo dabu bez kāda pirmatnējās dabas jēdziena. Gan Koutiss, gan Saimons Šama stāsta, ka pirms romantisma laikmeta cilvēki, šķērsojot Alpus, mēdza aizklāt karietes logus, lai neredzētu klintis.

Nezinu, vai mēs finanšu iespēju trūkumi iztēloties cilvēku, kam trūkst priekšstata par kalniem vai mežiem un kurš tos izbaudītu estētiski. Kas tas būtu par baudījumu?

nopelnot 10 dolārus internetā